1893. gadā igauņu pētnieks Oskars Kallass (Oskar Kallas) apceļoja Ludzas apkārtni un kopsavilkumu par saviem novērojumiem izdeva sekojošā gadā kā grāmatu Lutsi maarahvas. Savā grāmatā Kallass piemin 53 ciemus kuros vēl mitēja igauņu valodas runātāji. 2013. un 2014. gadā esmu braucis pa Ludzas apkārtni un cenšos apmeklēt visus 53 ciemus, kuros Kallass savulaik viesojās pirms 120 gadiem. Līdz šim esmu bijis apmēram 40 no šiem 53 ciemiem. Lielāka daļa no ciemiem vēl ir apdzīvoti un nav retums atrast ciemu iemītniekus kas atcerās savas igauniskās saknes vai daudz retāk pat zina kā pateikt vēl kādu atsevišķu vārdu savu vecvecāku Ludzas igauņu izloksnē. Dažos apvidos, kā piemēram Mērdzenes apkārtnē uz ziemeļiem no Ludzas, atmiņas par tur reiz mītošajiem Ludzas igauņiem liekas gandrīz pilnīgi izzudušas. Taču pat šajās vietās nav retums sastapt iedzīvotājus ar uzvārdiem, kas zināmi no iepriekšējo pētnieku darba, kā uzvārdi, kas skaidri saistās ar Ludzas igauņu ģimenēm šajos ciemos. Citi ciemi tagad pilnībā izzuduši. Viens no dramatsikākajiem piemēriem ir Ščastļivi (Ludzas igauņu valodā -- Tati külǟ) tuvu Nirzai. Pirms Otrā pasaules kara, Ščastļivos vēl ikdienā lietoja Ludzas igauņu valodu, bet tagad ciems pilnībā pamests, aizaudzis un vairs nav sasniedzams no galvenā ceļa. Ščastļiviem vienīgi var piekļūt ejot ar kājām.

Dažas no vietām, kas parādās fotogrāfijās šajā krājumā pašas neatrodās Ludzas igauņu ciemos, bet tās bijušas vēsturiski nozīmīgas Ludzas igauņiem. Piemēram Ludza nekad nav bijusi vieta, kur vairākums iedzīvotāju runājuši igauniski, taču tā ir lielākā pilsēta šajā apgabalā un atrodas Ludzas igauņu ciemu areāla centrā. Raipoles katoļu baznīca bija īpaši svarīga Pildas apkārtnes Iedzīvotājiem -- gan tiem kas bija Ludzas igauņi, gan tiem kas nebija tādi -- un katoļu baznīca Latvīšu Stiglovā savukārt bija līdzīgi nozīmīgi Ludzas igauņiem un citu tautību iedzīvotājiem Mērdzenes apkārtnē.

Ludzas igauņu ciemu ir par daudz, lai šobrīd varētu parādīt kuplāku fotogrāfiju skaitu no katra ciema, taču varbūt ar laiku attīstīšu kādu veidu, kā to izdarīt. Pagaidām šajā krājumā iekļauta fotogrāfiju izlasi, kas labi parāda, kā izskatās Ludzas igauņu ciemi un zeme un kādas mūsdienās izskatās vietas, kuras Oskars Kallass apciemoja pirms 120 gadiem.

Katram fotogrāfijas aprakstam pievienoju apkārtni jeb ciemu grupu (Pilda, Nirza, Mērdzene), kurai ciems pieder. Šīs grupas vairāk vai mazāk atbilst pagastu iedalījumam pirms Otrā pasaules kara. Kopš tā laika administratīvās robežas Latvijā krietni mainījušās -- to skaitā arī pagastu robežas (resp. pirmskara pagastu robežas nav tādas pašas kā pagastu robežas sākot ar 1990. gadiem). Pildas apkārtnes ciemi ir uz dienvidiem no Ludzas, Nirzas apkārtnes ciemi uz austrumiem no Ludzas un Mērdzenes apkārtnes ciemi ir uz ziemeļiem no Ludzas.