Ludzī kīļ : Rakstība un izruna
Ludzī kīļ : Rakstība un izruna
Ludzas igauņu rakstības pamatprincipi un izruna
Ludzas igauņu valodā, tāpat kā latviski un igauniski, atšķir garumu patskaņiem un līdzskaņiem. Garus patskaņus raksta ar garumzīmi (piem. ā, ȳ, ǖ) un garus līdzskaņus raksta divkāršotus (piem. tt, kk, ļļ).
Līdzskaņus mīkstina divējādi. Līdzskaņus pirms i vienmēr mīkstina, atskaitot vārda pirmajā zilbē. Tā tad pirms i mikstinājums netiek īpaši apzīmēts Ludzas igauņu valodas rakstībā. Piemēram vārdu pinī ‘suns’ izrunā kā piņī ar mīkstinātu n, bet tāpēc ka n ir pirms ī, tas tiek automātiski mīkstināts un tādēļ mīkstinājumu neapzīmē rakstībā. Visos citos gadījumos mīkstinātos līdzskaņus apzīmē ar mīstkinājuma zīmi (,) tāpat kā latviski vai latgaliski (piem. nāņe ‘sieviete’, maŗā ‘oga’, taļvīne ‘ziemains’).
Daži Ludzas igauņu valodas pratēji plašāk neregulāri un sporādiski mīkstināja līdzskaņus pirms ne tikai i bet arī pirms citiem vai pat visiem priekšējās rindas patskaņiem (i, e, ä, ö, ü).
Patskani ä izrunā tāpat kā latviešu plato e. Patskani y izrunā kā igauņu õ. Šī patskaņa skaņa ir līdzīga latgaliešu “cietajam i” -- kuru arī latgaliski raksta y -- kā arī krievu ы. Patskaņus ö un ü izrunā tāpat kā ö un ü igauniski vai vāciski. Līdzskanis q ir glotāls slēdziens. Šo līdzskani raksta tāpat dienvidigauņu valodā Igaunijā. Latviešu valodā kādreiz glotāls slēdzens dzirdams vārdos “jā” un “nē”, kad tos izrunā uzsvērti ar īsu pauzi iestarpinātu patskanī: jā-a! nē-e! Šī pauze šajos vārdos ir glotāls slēdziens.
Pirms vidējās un pakaļējās rindas patskaņiem (a, o, u, y), līdzskani l izrunā cietāk nekā latviski un līdzīgāk šā līdzskaņa izrunai krievu valodā. Visus pārējos burtus Ludzas igauņu valodas rakstībā izrunā tāpat kā latviski.
Uzsvaru Ludzas igauņu valodā īpaši neatzīmē. Līdzīgi kā pārējās baltu somu valodās un latviešu valodā, uzsvars gandrīz vienmēr ir uz pirmās zilbes. Izņēmums ir darbības varda nolieguma formās (piemēram ole-eiq ‘nav’ vai anna-as ‘nedeva’), kurās uzsvars ir uz nolieguma piedēkļa vārda galā.
Īsa vēstule Oskaram Kallasam no Pauloprīta Voolaines un Lielo Tjapšu (Jānikülä) iemītniekiem Ludzas igauņu valodā 1934. gadā
Ludzas igauņu valodas rakstības vēsture
Ludzas igauņu valoda nekad nav bijusi rakstīta valoda. Valodnieki to pierakstījuši valodnieciskā fonētiskajā rakstībā un atsevišķos gadījumos redzams, ka igauņu pētnieks Pauloprīts Voolaine (Paulopriit Voolaine) centās iedzīvināt Ludzas igauņu valodas rakstīšanas paražu. Igaunijas rakstniecības muzejā (Eesti kirjandusmuuseum) Tartu atrodas vairākas vēstules kuras Voolaine vai nu pats vai kopā ar Ludzas igauņu ciemu iemītniekiem rakstīja Oskaram Kallasam Londonā, kas tajā laikā bija Igaunijas vēstnieks Lielbritānijā. Tajos pašos pirmskara gados Latvijā lībieši jau izdeva laikrakstu un grāmatas rakstītas lībiešu valodā. Taču Ludzas igauņiem nekā tāda nebija.
Viens no manas pašreizējās pētniecības galamērķiem ir Ludzas igauņu ābeces izveide. Lai šo galamērķi īstenotu bija vajadzīgs izveidot vienkāršu rakstību, kas būtu saprotama cilvēkiem bez valodnieciskas izglītības. Reizē tāpēc ka nav vairs tekošu Ludzas igauņu valodas runātāju, vēlējos izveidot rakstību, kas pēc iespējas skaidri parādītu kā izrunāt vārdus šajā valodā lasītājiem kam pazīstama latviešu un latgaliešu valodu rakstības. Par laimi latviešiem un latgaliešiem ir ļoti skaidras rakstības un tās arī
piemērotas kā pamats Ludzas igauņu valodas rakstīšanai ar dažiem papildinājumiem galvenokārt no mūsdienu dienvidigauņu valodas rakstības.