Ludzas igauņu rakstības pamatprincipi un izruna

Ludzas igauņu valodā, tāpat kā latviski un igauniski, atšķir garumu patskaņiem un līdzskaņiem. Garus patskaņus raksta ar garumzīmi (piem. ā, ȳ, ǖ) un garus līdzskaņus raksta divkāršotus (piem. tt, kk, ļļ).

Līdzskaņus mīkstina divējādi. Līdzskaņus pirms i vienmēr mīkstina, atskaitot vārda pirmajā zilbē. Tā tad pirms i mikstinājums netiek īpaši apzīmēts Ludzas igauņu valodas rakstībā. Piemēram vārdu pinī ‘suns’ izrunā kā piņī ar mīkstinātu n, bet tāpēc ka n ir pirms ī, tas tiek automātiski mīkstināts un tādēļ mīkstinājumu neapzīmē rakstībā. Visos citos gadījumos mīkstinātos līdzskaņus apzīmē ar mīstkinājuma zīmi (,) tāpat kā latviski vai latgaliski (piem. nāņe ‘sieviete’, maŗā ‘oga’, taļvīne ‘ziemains’).

Daži Ludzas igauņu valodas pratēji plašāk neregulāri un sporādiski mīkstināja līdzskaņus pirms ne tikai i bet arī pirms citiem vai pat visiem priekšējās rindas patskaņiem (i, e, ä, ö, ü).

Patskani ä izrunā tāpat kā latviešu plato e. Patskani y izrunā kā igauņu õ. Šī patskaņa skaņa ir līdzīga latgaliešu “cietajam i” -- kuru arī latgaliski raksta y -- kā arī krievu ы. Patskaņus ö un ü izrunā tāpat kā ö un ü igauniski vai vāciski. Līdzskanis q ir glotāls slēdziens. Šo līdzskani raksta tāpat dienvidigauņu valodā Igaunijā. Latviešu valodā kādreiz glotāls slēdzens dzirdams vārdos “jā” un “nē”, kad tos izrunā uzsvērti ar īsu pauzi iestarpinātu patskanī: jā-a! nē-e! Šī pauze šajos vārdos ir glotāls slēdziens.

Pirms vidējās un pakaļējās rindas patskaņiem (a, o, u, y), līdzskani l izrunā cietāk nekā latviski un līdzīgāk šā līdzskaņa izrunai krievu valodā. Visus pārējos burtus Ludzas igauņu valodas rakstībā izrunā tāpat kā latviski.

Uzsvaru Ludzas igauņu valodā īpaši neatzīmē. Līdzīgi kā pārējās baltu somu valodās un latviešu valodā, uzsvars gandrīz vienmēr ir uz pirmās zilbes. Izņēmums ir darbības varda nolieguma formās (piemēram ole-eiq ‘nav’ vai    anna-as ‘nedeva’), kurās uzsvars ir uz nolieguma piedēkļa vārda galā.