LUTSIMAA : Ludzas igauņu zeme
Doma, ka netālu no Ludzas būtu sena igauņu zeme, liekas visai īpatnēja, kad pirmoreiz ar to sastopas. Kas? Kā var būt? Ludza ir Latvijas dienvidaustrumos, bet Igaunija vairākas stundas uz ziemeļiem. Varbūt Jūs kaut ko sajaucāt -- Latgalē dzīvo latgalieši, nevis igauņi!
Bet jā -- vismaz vairākus gadsimtus Ludzas apkārtnē dzīvojuši igauņu tautības cilvēki, kas runāja paši savā īpašajā dienvidigauņu valodas izloksnē. Bija vairāki desmit ciemu, kur šī valoda vēl bija dzirdama 19. gadsimta nogalē. Šie ļaudis savu valodu vienkārši sauca mākīļ vai māvärkki (lauku valoda) un nosaukums pašiem sev bija mārahvas (lauku ļaudis, lauku tauta, laucenieki). Gadsimtu gājumā šīs tautas identitāte savījusies ar latvisko un latgalisko. Ludzas igauņi savu valodu pārstāja runāt tikai nesen. 2006. gadā nomira pēdējais valodas pratējs, Nikolājs Nikonovs, no Lielā Tjapšu ciema, bet vēl līdz pat septiņdesmitajiem gadiem bija vēl samērā sparīgs vecāka gada gājuma runātāju loks. Vēl 2014. gadā Ludzas igauņi atceras savas igauniskās saknes, savus vecvecākus kas runāja šajā valodā un vēl savas tautas folkloras un valodas fragmentus.
Šajā lapā varat iepazītes sīkāk ar Ludzas igauņiem, viņu vēsturi, valodu un brīnumskaisto senču zemi Dienvidlatgales paugurainajā ezeru zemē pie Ludzas.
Par Ludzas igauņiem
Par lapas autoru
Mans vārds ir Uldis Balodis un pēc izglītības esmu valodnieks. 2011. gadā ieguvu Kalifornija universitātē Santabarbarā (University of California, Santa Barbara) doktora grādu valodniecībā. Uzaugu neparastos apstākļos -- viens no retajiem latviešu valodas pratējiem Arizonas pavalsts galvaspilsētā Fēniksā (Phoenix). Apzinoties ko nozīmē dzīvot un uzturēt savu dzimto valodu vidē, kur gandrīz neviens cits to nerunā, manī attīstījās interese par apdraudētām mazām valodiņām. Ilgus gadus esmu mācījies lībiešu valodu un savos universitātes studiju gados pētīju un mācījos vairākas Arizonas un Kalifornijas iedzimtās indiāņu valodas. Savu disertāciju uzrakstīju par vienu no šīm valodām -- juki valodu, ko vēl līdz astoņdesmitajiem gadiem runāja Kalifornijas ziemeļos.
Par Ludzas igauņiem sāku interesēties pirms vairākiem gadiem, kad mācoties igauniski atklāju, ka man droši vien pašam senčos ir Ludzas igauņi. No 2013. gada pavasara līdz 2015. gada pavasarim esmu Somijas Kone fonda (Koneen Säätiö) stipendiāts un pētu Ludzas igauņu valodu, vēsturi, kultūru un dzīvesziņas. Šajā lapā apkopots ieskats manā darbā ar Ludzas igauņiem.
Pētniecība aprakstīta šajā lapā veikta pateicoties
finansiālam atbalstam no Kone fonda -- Koneen Säätiö.
Meil meeles olgu ajalugu,
et Lutsi hõim on eesti sugu!
Vivat populus lucinorum
per omnia saecula saeculorum!
(Paulopriit Voolaine, Maajumala Poig)
Par lapas fona attēlu un citātu
Fona attēlā redzams izvilkums no vairāku simtu gadu vecas kartes. Izvilkumā redzams Igaunijas dienvidaustrumu apgabals -- no kurienes Ludzas igauņu senči visticamāk cēlušies -- līdz Latgales dienvidiem pie Ludzas -- kur Ludzas igauņi dzīvojuši jau gadsimtiem ilgi.
Citāts ir no Pauloprīta Voolaines (Paulopriit Voolaine) lugas Maajumala poig (Zemes dieva dēls) par Oskara Kallasa (Oskar Kallas) darbu ar Ludzas igauņiem deviņpadsmitā gadsimta beigās. Kallass bija pirmais kas pētīja Ludzas igauņus un Voolaine bija viens no galvenajiem Ludzas igauņu pētniekiem divdesmitajā gadsimtā. Vārdi ir Dr.phil. Aolaska (Kallasa nosaukums lugā) Ludzas igauņiem uz atvadām igauniski un latīniski:
Mēs vienmēr atceramies, ka Ludzas igauņu cilts ir igauņu tautas atvase!
Lai dzīvo Ludzas igauņu tauta mūžu mūžos!
